![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
03:49 pm - par to pašu
Nav slikti krāt citu domas un idejas. Man patīk krāt pašam savas, bet tā gaumes lieta. Neba nu tas, ko esmu izdomājis, ir labāks. Bet pats izdomāšanas process pabīda mani uz priekšu. Tāpat kā citu idejas noklausīt/izlasīt vēl neko daudz nedod. Vajag tās atskārst, pavirpināt, pielietot, pabakstīt un pielāgot saviem kontekstiem. Tad tās kļūst par tavām un atkal notiek izaugsme. Cerams.
Lasīšana ir instruments. Var mācīties no nelaiķiem, no svešzemniekiem, no tiem ar ko nevar labi parunāties. Labi rakstīt grāmatas, kur kāds ir veltījis daudz laika un enerģijas, iespējams ceļot kvalitāti. Un redaktors ir izgājis cauri un pavētījis. Bet labi ir arī tiešie stāsti un pieredzes ar konrētām detaļām. Jo abstrakcija ātri vien var aiziet maldos. Visu laiku jāpiesaista pie kā taustāmāka.
Rakstīšana ir instruments. Var paskatīties no malas, neizkrīt no atmiņas tik ātri. Pati domas noformulēšana rakstītā formā ļauj to pieslīpēt, tā no plūstoša drusku mākoņa kļūst stingrāka.
Un debates ir instruments. Izraušanās no spoguļburbuļa, iespējams burbuļa saplīšana, jaunu ideju un skatu punktu iegūšana, veco slīpēšana vai ārā izmešana.
Domāt ir forši.