печально быть антисоциальным - ironija

11:06 am - ironija

Jaunībā daudz šuvos par trulumu, kas pasniegts kā liela gudrība. Piemēram, cibā par latviešu žurnālistiem, pēdējais laikam par kirilu no rīga slaika. Pēdējos mēnešos esmu atklājis, ka to, kas izskatās pēc nelietības vai muļķības, uztveru kā ironiju. Tagad man ir grūti noticēt, ka citi paši var noticēt tam, ko raksta.

Atcerējos par to sēžot uz poda un lasot žurnāliņus, 2008. gada augusta numurā Jurģis Liepnieks uzrakstījis rakstu RL garā (tapēc arī atcerējos par kirilu). Ar visiem neadekvātiem personīgiem stāstiņiem, no kuriem izspiesta liela vērtība. Atsauce uz dzīviem un mirušiem filosofiem, tai skaitā P., nevietā lietota terminoloģija, šaurprātīga citādi domājošo apsaukāšana (šeit es par sevi atcerējos). Raksts par to, ka "pareizie un nekļūdīgie uzskati" ir "sliktas manieres" un vienkāršojums.

Raksts beidzās ar "Tāds, lūk, ir mans pareizais un nekļūdīgais uzskats."