Šorīt pamodos un sapratu, ka nav vienalga vai mirstu. 1) Sapnī mēģināju izglābt draugus no milzu krītoša koka, par ko viņi nelikās ne zinis. 2) Apsvēru savus vakardienas plānus vienam doties kalnos, kā nedrošus, kas man agrāk liktos smieklīgi.
Tas ir vecums, kas ir atnācis? Vai arī sajūta, ka kautkas vēl jāpiedzīvo? Vai vienkārši sāku mācīties baidīties?