* * *
* * *
- 7.8.09 15:11
- Neuzaicināja mūs uz oficiālo sviestmaizi!!!
-
4 rakstapiebildīšu
- 6.8.09 04:22
- pamodos. jūtos slikti. apēdu mango. šķiet, man tomēr vajadzētu dzivot tropos.
-
1 rakstapiebildīšu
- 5.8.09 21:38
- nevardarbīgā pretošanās - neviens neko nedara. neko
-
12 rakstapiebildīšu
- 4.8.09 23:29
- Pēc vakariņām iemigu, nogulēju no astoņiem līdz vienpadsmitiem, vēl tagad jūtos apdullusi. Tā kā drusku žēl zaudēta vakara. Iznāku virtuvē - te tik ļoti omulīgi. Kuras kamīns, viss kārtīgi un smuki, bet kur tas īpašais jaukums, kā iepriekš pietrūka? Izrādās pavisam vienkārši - šodien tirgū nopirku trīs tumši sarkanas lillijas. Melnās keramikas vāzē uz galda tās izskatās fantastiski, pilnīgi izmaina telpu. Lai gan puskrēskā krāsa tikko nojaušama, bet toties lapu zīmējums tā izceļas pret uguns izgaismoto sienu. Skaisti, un cik maz vajag. Tikai vēl glāzīti ruma.
-
0 rakstapiebildīšu
- 4.8.09 14:12
- Pat iedomāties nespēju, ka varētu vēl (atkal) rakstīt. Nu, ir jau urbināts un urbināts sevī, vairs tur nekā daudz nav palicis, būtu kauns pēkšņi atkal sākt rakstīt kaut kādus pošlus stāstiņus, izmantojot pārāk daudz skaistu vārdu, pat, ja tie būtu tādi "kas labi lasās", "uzrunā" u.t.t. Un nav arī interesanti. Nav interesanti par to pat domāt. Persona mani neinteresē. Personas attiecības ar otru personu arī ne. Personas attiecības ar sabiedrību, ar valsti, ar laiku un vēsturi (smieklīgi, vai ne) - par to es gribētu, bet tam neesmu pietiekami kruta.
Ir tādas filmas, kas kaut kā neuzbāzīgi mākslinieciski, kaut kā bez klajas demagoģijas un skaļiem vārdiem, pat bez īpaši nomzīmīgiem notikumiem spēj kaut ko lielu par cilvēku, sabiedrību un laiku vispārināt - tādas kā Luc Dardenne," L'enfant" vai Laurent Cantet "Entre les murs". Ja tā varētu rakstīt, tad būtu vērts.
Sākumā gribēju "nogriezt komentus", bet tad padomāju - varbūt pietiks, ja draudzīgi lūgšu pirmo rindkopu nekomentēt, ja ir kas piebilstams - tad tikai par otru.
Bez tam es jau esmu laukos, komentiem nespēju sekot un atbildēt, liekas pūles.
-
2 rakstapiebildīšu
- 4.8.09 09:21
- Latvijai nevar uzticēties. No pagaidām četrām atvaļinājuma dienām tikai viena "jūras diena". Un neko labāku windguru nesola arī atlikušajām nedēļas dienām. Un tā man šī dārgā nedēļa paies, - čiks un cauri, nekādas nepārtrauktības sajūtas. Būtu vēl vismaz lietus un sēnes, bet arī to nav.
Laikam tomēr prātīgāk ir braukt uz Karībām (pat vasarā).
-
9 rakstapiebildīšu
- 1.8.09 14:40
- Man patīk, ka mūsu pirmajā lauku dienā (es taču paņēmu veselu nedēļu brīvu, par spīti visam!) ir apmācies un vējains. Tā ļoti mierīgi. Tikai sasodītie sēņotāji un ogotāji ripina pa apkārtējiem mežiem. viņu skaits, šķite, vairojas ar katru gadu.
-
0 rakstapiebildīšu
- restorans
- 31.7.09 13:24
- Es ļoti atvainojos visiem, kam bija (un tuvākās dienās - būs) ilgi jāgaida. Mēs nebijām gatavi tik straujam sākumam. Mums trūkst viesmīļu. Esošie ir pārguruši. Bet viss būs labi, apsolu. Varbūt vēl tikai šī nedēļas nogale jāpaciešas un mums jāpiedod.
(no otras puses, ticiet man, viss izskatās pavisam citādi!)
-
26 rakstapiebildīšu
- 24.7.09 01:38
- Mūsu Dzubim atkal depresija, guļ tumšā vannas istabā un nenāk ārā.
-
4 rakstapiebildīšu
- 24.7.09 01:23
- Tātad mans starptautiskais inspektors ir vai nu kabalists vai hinduists. Lieliski.
-
1 rakstapiebildīšu
- 24.7.09 01:08
- Ko nozīmē ap delmu apsiets sarkans diedziņš?
-
11 rakstapiebildīšu
- 21.7.09 00:14
- Jo ilgāk dzīvoju, jo esmu pārliecinātaka par to, ka nav vispār nekādu nejaušību. Bet, ja nav nejaušību - par ko gan tas liecina?
-
20 rakstapiebildīšu
- 19.7.09 19:15
- Oi, oi kā man sāp mugura un kauli pēc šitā festivāla, un es nekādi neņemtos apgalvot, ka esmu atpūtusies. Par mūziku viss svarīgākais te: http://www.satori.lv/blogs/2264/Pauls_Bankovskis
Bet par sadzīvi - nu es briesmīgi cietos, lai tai festivālā nesadzertos un nekļūtu vulgāra, toties nupat izgludināju pagājušās nedēļas veļu, ieliku mazgāties jauno un palaidu bremzes vaļā.
Un kopumā man jau tomēr visinteresantākais šķita publika.
-
1 rakstapiebildīšu
- 17.7.09 00:45
- Neticēsiet, bet, atnākusi mājās no sava restorāna, apēdu zivju konservu, kaut kādu siļķi tomātu mērcē.
Jo klientam vienmēr priekšroka, restorāns vakariņu laikā bija pilns, bet mums gatavošana iet vēl samērā gausi (jo nav īsti iestrādājušies, gatavo visu svaigu un pavāru maz, - būtu pavāru vairāk, arī cenas būtu augstākas). Tā nu es ciešos, dzeru vīnu un nepasūtu neko ēdamu, un tad mājās iekožu no bundžas.
Rīt dosimies ārā no Rīgas, tad nu viss Dieva rokā.
-
40 rakstapiebildīšu
- 13.7.09 07:36
- Nu, tā, mīlīši. Viss. Kas būs – būs. Sākam. Tāds soft opening, bez liela blīkšķa. Lai vispirms iestrādātos, uztrenētos. Pretim bijušiem pūtvējiņiem un kinogalerijai. Restorāns, tātad. Izskatās varbūt visai smalks, bet patiešām labas cenas. Ja kāds ir vecrīgā, tad droši iet tik iekšā un neskatās, ka tur palma, parkets un glāzes jau uz galda uzliktas, un pat galdauti uzklāti. Ēd 2us garšīgus ēdienus (piemēram, zupu un otro vai otro un desertu), un piedzer klāt kompotu, par nieka Ls 3.90. Mūsu princips – tu jau sen esi pelnījis savu galdautu!
Ticu, lielākā daļa novēl man ne asakas, ne pūku, ne peru un tādā garā, tomēr komentārus nogriežu. Paldies.
-
te nav, ko piebilst