* * *

18.12.09 08:32
Kaķīts nakti nogulēja gultā pie mūsu kājām. Vienā brīdī izkāpa, aizgāja uz kastīti, pēc tam nomazgājās un atnāca atpakaļ. No rīta, kad cēlos augšā sekoja man un lika noprast, ka gribot ēst. Iebēru sausos purpuļus, metās virsū kā zvērs. Izlasīju, ka kaķīts tomēr jābarao pamatā ar purpuļiem, un tikai tad, ja vakarā izēdis dienas devu, var iedot uz kārā zoba konservu. Es gan nesaprotu, kāda šim varētu būt dienas deva, jo pagaidām šis noēd visu, ko viņam ieber. Un grāmatās rakstīts, ka barībai vienmēr jābūt kaķīša bļodiņā. Dubis, savukārt, šorīt nemaz nebija ieinteresēts doties vannas istabā sildīties pie karstā pūtēja. Ienāca gan, bet bija sasodīti vīlies, kad es aiz viņa aizvēru durvis (parasti viņam pret to nekas nav iebilstams). kaķītis pa to laiku atnāca izpētīt Dzubja teritoriju - priekšnamu un virtuvi. Ļoti uzmanīgi. Apsotīja arī Dzibja gultu, riebumā noskurināja asti. Aizgāja atpakaļ istabās.
Vai vēl kāds no jums ir dzirdējis par robotu roomba?
26 raksta piebildīšu

17.12.09 20:47
Kaķīša fotogrāfijas taps tad, kad šis paliks drošāks un mums būs vairāk laika. Varbūt nedēļas nogalē.
0 raksta piebildīšu

17.12.09 20:36
Kaķītim baigā pašcieņa. Iznāk no istabām un paiet garām sunim, tipa ar sejas izteiksmi: es tevi, suni, neredzu. Bet redz gan. Pēc tam, kad varoņdarbs paveikts, atkal jālien drošībā zem gultas uz psihisko rehabilitāciju. Ēd kā negausis. Cik vispār tāds neliela auguma kaķīts drīkst ēst? Man šķiet, viņš būtu gatavs izēst 4 konservus un pāris bļodu ar sīkajiem purpuļiem. Vienvārdsakot, metas virsū visam, ko ieliek bļodā. Bet krabju nūjiņu gan noniecināja.
Kas tas nepatīkamākais - spalvas, visur spalvas.
Spēlēties negrib ne ar ko, bet es domāju, tas no spriedzītes. Tomēr tikai pirmā diennakts tikko beigusies.
26 raksta piebildīšu

16.12.09 23:52
Kaķīts neizrāda, ka viņam būtu bail no Dzubja. Paēd un tad nāk Dzubim virsū, acīs skatīdamies, pavisam mierīgi. Tikai tāds astes tiks liecina par spriedzīti. Pienāk soļa attālumā, šķietami mierīgi, acīs skatīdamies, tad cēli pagriež muguru un tikpat lēni aiziet. Piespiezdams sevi neatskatīties. Bet vispār kaķītis drusku klibo, ko var manīt tikai tad, kad pārvietojas ātri.
7 raksta piebildīšu

ZS tirdziņš
16.12.09 20:45
Ziemsvētku tirdziņš, kurā jāiepērkas : http://tinypaste.com/16c35
(Stilam nav nozīmes)
14 raksta piebildīšu

15.12.09 18:02
Man nepatīk, ka polkovnik ir izdzēsies.
Turies, vecīt, tas Tev nepiestāv! Dzēsies atpakaļ, mēs Tevi mīlam.
7 raksta piebildīšu

13.12.09 19:11
Šausmas. Nevar teikt, ka pēdējā laikā es pievērstu daudz uzmanības saviem Madagarskaras prusakiem. Viņi kaut kā tīri labi dzīvo paši un iztiek, vārda tiešā nozīmē, ar mazumiņu. Un, lūk, šodien nolēmu viņus palutināt ar vārītu bieti, kad pamanīju, ka trauciņā beidzies arī ūdens. Leju ar kannu no augšas, uzleju arī priedes mizai, kas viņiem tur kā tiltiņš slienas pāri dzirdinātavai, un te uzreizi skrien melns uz visām pusēm. Sadzimuši tomēr, velnēni, nez pa kuru brīdi. Daļa sabira ūdens bļodā, mana sirds neizturēja, ķeksēju šos ar pirkstiem ārā. Nav ne jausmas, cik tur viņu pavisam ir, salīduši skaidās.
15 raksta piebildīšu

10.12.09 15:09
Honeybee pie http://klab.lv/users/skuka/1190988.html?view=8069964#t8069964:

"Iecietība un sapratne, tāpat kā cieņa, ir jānopelna... Un, starp citu, iecietība pēc definīcijas ir upuris" - jā, lūk šis tieši ir tas šausminošais, par ko bija mans iepriekšējais ieraksts.
Acīmredzot, pasaulsuzskata pamati šinī gadījumā atšķiras tik radikāli, ka nemaz nav vērts diskutēt. Aci pret aci, zobu pret zobu, kapeiku pret kapeiku.
46 raksta piebildīšu

10.12.09 12:43
Lai neviens neuztver personīgi, zinu, ka situācijas tiešām var būt ļoti dažādas, tomēr viena lieta, kas mani nebeidz pārsteigt, ir tas, cik daudz sieviešu Cibā lolo ļaunas vai, mazākais, nejaukas jūtas pret savām mātēm.
Upd. Gribu piebilst, ka neviena māte droši vien nav ideāla, bet vai iemesls tomēr neslēpjas drīzāk bērnu neiecietībā un egoismā, nespējā saprast un piedot. Kurlumā.
Pie puišiem to neesmu tik lielā mērā manījusi. Vai arī viņi par to vienkārši nerunā.
119 raksta piebildīšu

paciņas
7.12.09 21:15
Gudroju, kā noorganizēt Ziemsvētku pasākumu darbinieku bērniem, un atcerējos savus pirmos un arī pēdojos vecāku darba kolektīva Ziems... nē, Svētku Eglīti. Ar Ģedmorozu un Sņeguročku. Laikam tas bija Zasulauka Manufaktūrā, bet īsti droša es neesmu. Par "paciņām" nerunāsim - ja tur bija 2 bārkšainās konfektes un 4 mandarīni, tad tā jau bija ļoti ļoti laba paciņa. Kāds vispār atceras, ko lika tajās paciņās 60-os gados? Bet citādi - spilgtā un šausminošā atmiņā no pasākuma man palicis tikai briesmīgs troksnis, gaisma un karstums, un ļoti daudz nejauku krievu puiku. Tas, ka es jau teju no šūpuļa runāju krieviski, neko nepalīdzēja, drīzāk otrādi - jo es sapratu, ko viņi par mani saka. Un es biju kautrīgs un bailīgs bērns. Tur bija tāds karuselis, kādus latviešu literatūras klasikā stiprināja uz dīķa ledus (apļa rādiuss ar kamaniņām) - tikai kamaniņas, protams, skrēja pa gaisu. Un tie krievu puikas mani tik briesmīgi sagrieza, ka es pēc tam vēmu. Nezinu, kur mamma pa to laiku bija palikusi, droši vien izgājusi uzpīpēt. No tā laika es uz Eglītēm vairs negāju, arodbiedrības paciņas vecāki man nesa mājās, un tad paši analizēja un kritizēja paciņu saturu.
38 raksta piebildīšu

6.12.09 22:40
Holivudai tos sirdšķīstās Vītolu ģimenes bērnus vajadzētu nopirkt visu buntīti priekš kādas fantasy filmas. Bet es balsoju par ugunīgajiem Ričiem!
4 raksta piebildīšu