- 27.10.07 21:21
- Ok, Pečori bija labi, un sādžas un veikali, un žiguļi. Krāsas. Un absurdā robežas šķēršošana. Cilvēki jauki, un tirgū tik daudz labas gaļas (šikarnaja tjeljatjina) cik es mūžā neesmu redzējusi. Vispār jau daudz vērojumu, varbūt ar laiku kaut kā sakārtoties.
Un ēdiens labs Pskovā, samērā lēts arī. To kotleti no cūciņas un vistiņas es ilgi atcerēšos.
Bet es sapratu dažas lietas:
1. Nekāda šoka (no kura mani te daži brīdināja). Eksotika? Nē. Nekur es no tā visa neesmu aizgājusi. Nepameta sajūta, ka es mierīgi varētu tur dzīvot. Tur, provinces pilsētā ar 200 000 iedzīvotāju un milzīgu Ļeņinskaja ploščaģ, Jeģinaja Rossija uzlīmēm pilnīgi visur un slēgtām, vecām baznīciņām gandrīz katras autostāvvietas stūrī vai pamestas rūpnīcas pagalmā. Vietā, uz kuru jābrauc garām sādžām ar nodaukumiem Zabolotje, Gņilovo, Krasnaja Repa. Zamagilovo.
2. Tas bija neadekvāti dārgs ceļojums. Dārgākais manā mūžā (ja rēķinām proporcionāli pavadītajam laikam un gūtajiem iespaidiem). Vismpirms jau tās vīzas. 150 Ls 2 cilvēkiem, odnorazovij vjezd, 7 dienas, un bērnam vēl 50. Un viesnīcas cena Pleskavā kā Eiropā (jā, negājām mēs, 2 ģimenes ar bērniem uz obščaku pie meitenēm guļvietas meklēt). Un Pečoru svētākajās vetās tu netiec iekšā citādi, kā ar gidu, lai gan centāmies jau 3 dienas iepriekš to iekļūšanu pa telefonu un faksu nokārtot. Tikai beigās sapratām, kas tas batjušķām ar gidiem tāds kopīgs bizness. Un tad nu neko - 22 Ls no deguna - lūdzu. Un vēl izrādījās, ka gar Čudskoje ozero no Pskovas uz augšu pašam ezeram vispār nekur klāt netiek. Un apmešanās vieta - tikai viena vienīga. Dažas sādžas, kurās iegriezāmies, izskatījās, protams, gleznieciski (ja par glezniecisku sauc pussabrukuma stāvokli), taču nebūt nevedināja uz domu lūgt naktsmājas "pie tīras, baltas večiņas namiņā ar baltiem mežģiņu aizkariem un izberztām koka grīdām" . Nebija tur tādu. A ja kāda izskatījās jaunāka, svaigi krāsota, nesašķobījusies - tad lepna un aiz deviņām atslēgām.
Un vispār vienigā apmešanās vieta - Čudskoje Pridvrorje - kura atrodas vietā, kur ezera mala nav pārpurvojusies, bet smilšaina - pieder vācietim. Pie viņa arī vācieša kārtība (tīri izberztās grīdas milzīgi resnu guļbaļķu mājiņās), medības " uz lāci" un vācieša cenas. Tomēr bija tur labi.
3. Un viena lieta mani tomēr pārsteidza. Cik perfekti krievu amatnieks strādā. Ko varēja vērot baznīcas atjaunošanā pretim viesnīcai Pskovā vai pašā viesnīcā, vai, galu galā, pie tā paša Vācieša. Kur taču visas tās mājiņas krievs izcirtis. Un izcirtis tā, ka ne piesieties.
(Oi, viss, atvainojos par iepriekšējo tekstu - tkko apskatījos anonymos bildes, - izrādās, viss ir bijis neticami skaisti, krāšņi un interesanti! Un tūliņ jābauc atpakaļ!) - 8 rakstapiebildīšu
- 27.10.07 22:21
-
bildes, bildes, šurpu, šurpu!
- piebilst
- 27.10.07 23:43
-
man bēdīgi, ka vairs nevar par lēto. bet pag, 150 ls par vīzu?? tas skan drusku nereāli.
- piebilst
- 28.10.07 00:00
-
Ja Tu nepiesaki 2 nedēļas iepriekš (bet mums ideja radās pēkšņi), tad vīza 1 pieaugušam maksā 75 Ls (diviem attiecīgi, 150) un bērnam (līdz 18 gadiem) 50 Ls. Pie tam vīza ir tikai vienreizējai iebraukšanai un mums to iedeva uz 7 dienām. Nē, nu protams, ja es rakstītu, ka mēs būsim tur 2 nedēļas vai mēnesi, droši vien dabūtu uz attiecīgo laiku (lai gan īsti dorša neesmu).
Iekšā braucot vispār bija interesanti.
Vispirms braucam mēs ar P un A. Nu, tur šā un tā, 4 būdiņas laimīgi garā, pie pēdējās, kur izdod nāvīgi svarīgo papiru par mašīnu, man jāparakstā, un es ieminos, ka otra mašīna, kas tūdaļ sekos (ar A, K un A) arī būs uz mana vārda. Djadjenjka (kurš visumā laipns) izbola acis un saka - Da čto vi???Odnomu čeloveku dve mašini vgoņjatj neļzja!!!! Kak est tak - neļzja?? A naša semja v odnu mašinu ņevļezajet! I vodjitjelj doverennosķ imejet! A kakuju takuju doverennosķ, notariaļnuju? Da, notariaļnuju! A na kakom jazike? Na angļijskom! A u nas neļzja na angļijskom, na russkom nado bilo. A ja duamala - na angļiskom vesģe goģidtsja! A vi ņe dumaiķe - un nas tut nečevo dumaķ, u nas zakon imejeca! A čto ģelaķ? Da ladno, na mešķe smtarēk buģem.
Un liek man nobraukt tur pie pie būdiņas maliņā. Nu - es jau domāju, kukulis būs jādod, bet nekā. Ielaida A. Es vēl uz brīdi no mašīnas izkāpu, bet ātri tiku iedzīta atpakaļ. A tut paograņičnaja zona, ņečevo tut razguļivatsja!
Labi, nieks, bet mums piekodināja, ka man VIENMĒR ABĀS MAŠĪNĀS JĀBŪT. Nu, vismaz vienā - ar otru blakus. Ka bez manis, kā mašīnas īpašnieka, abi šoferi pat mašīnu līdz stāvvietai nedrīkst aizdzīt.
Nu, visādi tādi joki, bet nekas - pierod. Pēc tam izrādījās, ka Aleksim uz robežas zīmogu imigrācijas aizmirsuši iespiest. Tad es dabūju Pleskavā uz dienestu doties, pie sotrudņicas. Tas arī bija jautri.
Jā, bet pierod, patiešām ātri pierod.
Un lētāk jau noteikti var - ja vīzu laikus, ja apmetas pie kāda. Bet mums jau nebija cotas iespējas.
Un pilsēta jau arī tāda - lielu izvēli nepiedāvā. Man liekas, tur vēl tikai viena viesnīca bija, Rižskaja, bet tā nebija neko daudz lētāka, tikai noteikti utaināka. - piebilst
- 28.10.07 00:04
-
jā jā, tādi viņi ir. un tas, ka svētie sadarbojas ar naudas kāsējiem, tas arī tiesa. bet blaktis mums gadījās pat spodrā Pēterburgas viesnīcā.
- piebilst
- 28.10.07 00:22
-
Nu, mums abas vietas (Pleskavā un pie ezera) bija prefektas. Par gaumi var strīdēties, bet kvalitāte un tīrība bija uz goda.
Es tais Pečoros tāda arhimandrīta Joanna (Jāņa?) Krestjankina vēstuļu apkopojumu nopirku, sākukioskā lasīt - kaut kā tik cilvēciski un patiesi likās, ka sagribējās palasīt. Un bildītes mīļas. Bet jaunais pops, kas mūs pa alām veda, tas bij tāds nopietns. Teica - tikai bērni krieviski nesaprot? Mēs akām - tikai bērni, jā. A kāpēc nesaprot? - prasa bargi. - Nu, nekas - vēl ir laiks. - piebilst
- 28.10.07 12:01
-
Nu bija jau domāts īsais, līdz šovakaram. Bet iznāca atgriezties vakar. Jo bvienam no mums noteikti bija jābūt Rīgā un...nu paskat augstāk, ko es tur rakstu. Tas cilvēks bez manis varēja netik ārā no Krievijas. Bez tam viņam mašīnā bija viens bērns " ierakstīts" , bet tas bērns tad arī būtu palicis ar mums, un varbūt viņam vēl bērnu tirdzniecību piesietu.
Bet man gribas kaut kur ievērojami tālāk aizlaist, vasarā. Un laikam ar vilcienu. - piebilst
- 29.10.07 11:55
-
Malači, mēs gan nevaram saņemties uz Krieviju. Bet gribas jau gan, sen nav būts, pēdējo reizi kaut kad ap 84-o gadu.
- piebilst