Protams, ka vārdadiena nepagāja tik spīdoši kā gribēts. Un piedodiet man, bet tas, ka Musiqq netika finālā, bija mazliet šokējoši. Kāda velna pēc tur tika Moldova, Ukraina, Bosnija un Hercegovina? Tas balagāns bija drausmīgs un es atklāti varu pateikt, ka šis bija vājākais no pusfināliem. Es zinu, ka citi apgalvo pretējo, bet es uzskatu tā. Vienīgie, kas visa tā balagāna vidū izcēlās, bija Zviedrija, Īrija, Rumānija.
Igauniju? Meh. Lietuva? Vēl lielāks meh. Krievija? Pasarg, dies. Izrādās, ka viņiem nemaz neprognozēja vietu finālā, bet laikam "s dņom pobedi" dara brīnumlietas.
Vienīgais, kas mani šajā gadā priecē ir tas, ka beidzot ziemeļeiropas un rietumeiropas valstis ir guvušas pārsvaru pār Balkāniem. Tas vienīgais priecē. Kam novēlu uzvaru? Nezinu, bet laikam jau vinnēs vai nu Zviedrija, vai nu Īrijas mērkaķi, kas izskatījās tā, it kā būtu tikko izbēguši no zoodārza. Godīgi sakot, šogad ar tām prognozēm švakāk, jo daudz spēcīgu numuru.

Kā arī šodien ir manas apņemšanās sestā diena. Es zinu, ka eksperiments vēl nav beidzies, taču es domāju, ka es droši varu teikt, ka tas ir izdevies un nav jēga vairāk atskaitīties, tas kļūst nedaudz apnicīgi. Tātad skrubim aizvien liels nē. Tas arī viss.

Apņemšanās piektā diena. Šo rītu gribu sākt ar kādu salīdzinājumu. Maratonistiem un citu garu distanču sportistiem ir tāds lūzuma punkts, kad viņiem sāk viss sāpēt un rodas tā sajūta, kad gribas izstāties, taču pēc brīža parādās otrā elpa. Tad nu to pašu es varu teikt par savu ādu. Apņemšanās trešajā dienā viss izskatījās slikti, es jutos draņķīgi un man pēc skrubja tā vien vilka. Taču tagad, piektajā dienā, varu teikt, ka viss ir kārtībā. Pumpas vairāk nemetas un tās, kas ir, dzīst. Un āda jūtas salīdzinoši labi.
Ja šis eksperiments izvērtīsies labi, tad es vēl sākšu domāt, ka visas problēmas man tiešām ir no skrubja lietošanas. Man tādas aizdomas, ka viņš tiešām traumēja ādas virsējo slāni un tādēļ man tik jūtīga āda bija. Tad nu turpinām.

Paturpinot vakardienas tvītu:
Kāpēc viss gads nevarētu būt viens vienīgs pavasaris un maijs? Tā kā plaukst un smaržo maijs, nedara neviens mēnesis. *paver logu plašāk*

Maijs ir fantastiskākais mēnesis gadā un es to nesaku tikai tāpēc, ka visas manas vārdadienas un dzimšanas dienas iekrīt tieši šajā mēnesī.
Narcises, tulpes, pienenes, ceriņi. Koki pumpuros un zaļa, tikko dīgusi zāle. Vējš, kas nav ne par karstu, ne par aukstu. Un gaiss, kas smaržo pēc...es pat nespēju to raksturot vienā vārdā. Vakar, piemēram, gaiss, ticiet vai nē, smaržoja pēc karamelēm un tas tik ļoti atsauca atmiņā bērnību, ka visu atlikušo vakaru to elpoju un izbaudīju kā visjaukākās smaržas.
Ja nu kāds zina, kurā valstī šis mēnesis ir visu cauru gadu, pasakiet man, es tūlīt pat kravāju somas un dodos uz turieni.

*Un šodien rit manas apņemšanās ceturtā diena. Vakardien tomēr skrubi nelietoju un tagad manī ir parādījies azarts- kas tad tālāk notiks ar manu ādu. Sejas krēmu gan atsāku lietot.
Bet nu pumpas gan kā trakas metas virsū. Tik vēl jaizštuko, kas pie vainas. Pms?

Runājot par Eirovīziju. Tas ir normāli no tā krieva puses, pēc dziesmas beigām nokliegties-"Sveiciens Uzvaras dienā"? Viņš vispār apjēdz, kur atrodas?

Apņemšanās trešā diena. Šodien neizturēju un tomēr uzklāju nelielu daudzumu sejas krēma. Uz sejas parādījās nelieli sausi pleķi un sajūtas nebija no patīkamajām. Un izdomāju, ka vakarā tomēr lietošu Garnier Pure Active Exfo-Brusher Wash, jo pamanīju, ka visdrausmīgāk bez skrubja cieš zods un piere. Nezinu kādēļ tā, bet piere man rada visvairāk raizes.
Lai nu kā, ja bez krēma es nevarēju izturēt, tad no skrubja un tās birstītes es gan gribētu atturēties kādu laiku. Bet līdz vakaram vēl tālu, varbūt vēl pārdomāšu.

Apņemšanās otrā diena. Kumelīšu tēja atstāja nesmukus traipus uz mana krekliņa. Kā arī šorīt izjutu nepārvaramu vēlēšanos lietot skrubi, bet es saņēmos.
Āda pēc procedūras ar ledu paliek patīkama un maiga. Tāda sajūta, ka ir lietots krēms. Ir arī ne tik labas ziņas, parādās pumpas, bet pagaidām trauksmi vēl neceļu, jo a) tas varētu būt dēļ pms kā vienmēr, b) no ādas laužas ārā visi sūdi, ko es esmu tajā likusi visu šo laiku.

Pēc green_sky ieteikumiem, izvilku beidzot savu ledus trauciņus un sasaldēju kumelīšu tējas kubiņus. Tiesa, to gribēju izdarīt jau sen, bet nekad nebija laika.
Kā jau biju apņēmusies, tad krēmu šorīt nelietoju. Vienu brīdi jau likās, ka neizturēšu, jo visu laiku gribēju sev iestāstīt- nu, sasodīts, nu velk man to sejas ādu, bet izturēju un vēlāk nemaz neprasījās. Un tad vēl tās uzmācīgās domas par skrubi un sejas tīrīšanu.... Bet es ciešos. :D Pagaidām sekmīgi tieku galā ar visu.

Esmu apņēmusies kādu laiku nelietot sejas krēmu un skrubim vispār ir pārvilkts trekns krusts.
Pēdējā laikā mana āda ir atkal pasākusi niķoties un es nevaru saprast, kas pie vainas. Vai tas ir mans jaunais sejas krēms- L'oreal Hydrafresh, bet varbūt laikapstākļu maiņa. Es nezinu. Lai nu kā, es atkal esmu sakreņķējusies un māte visu laiku saka, ka pie vainas ir skrubis un, ka tādu sūdu nemaz nevajag lietot. Tad nu centīšos vairāk nelietot.
Bet jautājums paliek tik un tā, ko lai dara? Varbūt nopirkt kādu sejas masku, kas barotu seju krēma vietā? M?

Drīzumā mātes diena, tad nu tematiskā dziesmiņa studijā...

Tā es pavadīšu šo nedēļu un, protams, čivināšu.