Es esmu visklausītāja un varu klausīties jebkura žanra mūziku. Galvenais ir tas, kādas emocijas šī dziesma manī izraisa. Man pat var riebties konkrētā grupa, bet ja manas ausis izdzirdēs no viņu repertuāra sev ko tīkamu, tad manā ipodā tā noteikti būs. Un tā kā man ir jāpārzina tāds lērums mūzikas, tad iespējams par šīs dziesmas eksistenci es nemaz nebūtu zinājusi, ja vien nebūtu šorīt ieslēgusi VH1- Friendly fires- Skeleton boy.
Lai nu kā, sēdēju šorīt pie virtuves galda, rozā pidžambiksēs un krekliņā, seju apspīdēja saule, ēdu tikko ceptas vafeles un fonā skanēja šī dziesma. Ticiet man, tajā brīdī  es jutos kā kaut kādā paradīzes stūrītī.
Tagad, protams, es esmu atgriezusies pie normālās "es" un mani jau ir paspējuši sarūgtināt, bet, ai, ne par to ir runa.... Galvenais ir tas, kas bija un kā es jutos.