sirdnA

Izgāju no specializētā apreibināšanās veikala Boozie ar acīm vortexā: Wow! Es samaksāju 89 eiro!
Jāsaka gan, ka tur bija arī tabaka un redbull. Visu plānu neatklāšu, tikai paslavēšu sevi, ka es pieņemu alko debesis un elli.
Mani nedēļas sākumā jau gaida darbs; tik atbildīgu kā pēdējā mēnesī neesmu sevi redzējis. Šorīt nespējis nogulēt ilgāk par 6:30, uztaisīju sev dienu, ka visas mammas priecātos. Ap 14:00 jau biju pamatīgi nostrādājies un noslēgumā bijis dušā. Mājās viss ir top notch, izpildīti pat virsplāni.

Jāiet otrreiz ārā, jau pēc pārtikas, soma bija pārbāzta. Vakarā būs plovs ar vistu, bet zivs gaumē.

es katru dienu domās ierakstu vienu divus cibas postus.
tā ir kaut kāda ļoti dziļi iesakņojusies sajūta - domāt cibiski.

man ir laima slimība, sestdien skriešu pusmaratonu, šķiet, vissliktākajā sagatavotībā, kāda man ir bijusi, darba daudz, bērniem visiem dažādas intereses un tikšana tām līdzi kļūst loģistiski izaicinoša. kā diviem pieaugušajiem paspēt vienlaicīgi uz trim vietām? nu jau mēs to mākam.

darbs ir ļoti intensīvs, jūtu, kā skrienu visam pa priekšu, nesavācot aiz sevis neko. būs grūti pēc tam piņķerēt vaļā, bet vaļas visu kārtīgi darīt šobrīd nav.

gribas saulītē un smiltiņās - kaut kādā karību jūrā.

katru reizi, ka aizeju uz nodarbību infrasarkano staru siltumā, kā aizveru acis - uzreiz esmu vjetnamas pludmalē. vienā konkrētā vjetnamas pludmalē. un es esmu bijusi daudzās un dažādās vispasaules pludmalēs, bet tas infasarkano staru tiešais karstums ved tikai uz vjetnamas atmiņu kastītēm.