sirdnA

Pasaule ir maza.

Braucu pēc bērniem uz bērnudārzu tramvajā. Stāvu vagona aizmugurē un man piebiedrojas bite. Lidinās apkārt, dauzās pret stiklu, rāpo pa mani. Vārdu sakot, nositu biti.

Savācu bērnus, nākam uz pieturu, bet tur tas pats tamvajs. Ar bites līķi vagona aizmugurē. Jaunie prāti ir sajūsmā:"Ūūū, bite! Bet viņai ausu nav! Re, kur galva...un acis...un ūsas...un tā ir pakaļa! Nē! Tas ir dibens! Un šitie...šitie ir pļekstamspārni!"