Satiksmi sevišķi bīstamu padarīja jaunapgūtā haika par pavasari, mīlestību un romantiku:
"Ķirsī korķē lakstīgala,
korķē ķirsī galīgā!"
par kuru es vēl šorīt smējos pusi ceļa līdz darbam, kā arī tagad, rakstot šīs dzejas rindas. Viesulī un tumsā smiekli bija galīgi nevietā, bet tur nu viņi bija.