sirdnA

Pavasara saule ir iebaudīta, mans ziemeļpols ir jauki sārts.

Bijām aizbraukuši līdz Doles salai, apskatīt cīņu biedrus, pacept lietas uz oglēm, ēst visu pēc kārtas un padzerties.

Neliela nekārtība ar dižkokiem. Izrādās, ka Doles salā bijis varens ozols, kurš 2007(laikam?) gadā ņēmis un nogāzies, jo pirms tam gudrinieki bija tajā iekūruši uguni. Milža atliekas turpina mētāties turpat zemē un turpina būt iespaidīgas. Bet. a)nekādas norādes uz koku, ja par to nezina, tad tā arī neatradīs un b)imho, varēja daļu koka sadalīt alus glāžu paliktņos un citos mājsaimniecības objektus un pārdot par mazu, bet taisnīgu apmaksu. Tas tak būtu jauki, ja mājās gozētos priekšmets no autentiska, 450 gadus veca meža vectēva, ko?

Kritiskā masa mūs neķēra, aiz tam arī nevaru īsti padalīties iespaidos.