sirdnA

Es tomēr neliekos mierā.

Referendums un ko mēs no tā varam mācīties. Mol, visu sāka ļaunie fošisti ar to poligāmo garmati priekšgalā, sarīkoja parakstu vākšanu par zubrīšanos čista latviski. OK, lai būtu. A kur ir krievu tautas nevīstošā pateicība par to, ka latvji nepavilkās uz viena idiota murgiem? Labi, vairāku idiotu murgiem - bet nepavilkās tak, ne? Kur ir brēcieni, mol, oj, latvju politiķi ir sliktie, bet tā tauta, tā tauta takš par tiem krieviem stāv un krīt! E? Nav? Slikti, ka nav! Pie tam uz analogu maucību krievu balsotāji sabalsoja, ka nemetās, ar dziesmām un dejām! Ha!

Es esmu emocionāli sakāpināts, jo es paralēli cepu pankūkas, runājos ar podagras sisto brālīti pa telefonu un skaidroju divu piektdaļu mistērijas jauneklim. Un pankūkas piedega!