sirdnA

Principā es gribētu uzcept kartupeļu pankūkas. Tāds bija mans plāns. Kaut kad no rīta likās laba doma.

Bet...tas ir saistīts ar Lietām. Vispirms man vajadzētu pārģērbties, bet tas ir grūti un mokoši. Tad vēl vajadzēs mizot drausmīgi netīrus un aukstus, un riebīgus kartupeļus, piebērt visu ar smiltīm, tās būs jāslauka, vehhh...tad vēl vajadzēs to figņu rīvēt, līs asinis. Man to vajag, staigāt trīs dienas ar sūrstošām rokām? Tad vēl plīts jākurina, tas ir saistīts ar pietupšanos, bet zināmas tonnāžas cilvēkiem tas nemaz nav tik Viegli...un tad vēl cept, viss pilns ar dūmiem, rokas svilst, pankūkas te jēlas, te piedegušas, te nekādas...un tad pēkšņi es attopos, ka ēdu divdesmito pankūku un viss ir pagalam...

Labi, uzcepšu ar tās pankūkas. ko tur vairs...