sirdnA

sveiciens astoņos martos visām, izņemot to, iespējams, simpātisko (es viņu neredzēju, es blenzu grāmatā, ko mēģināju lasīt), kura trolejbusā man blakus pusstundu stāstīja, kāds maita esot viņas priekšnieks, jo vienreiz esot TĀ paskatījies un tad vēlreiz esot TĀ iegājis savā kabinetā, un arī kolēģi esot bezjūtīgi, viena pat aizgājusi tik tālu savā riebeklībā, ka ierosinājusi algas dienā iet uz krogu, kā kaut ko TĀDU ir iespējams pateikt, nujā, ir jau TĀDI cilvēki, kuriem neviens cits neeksistē, nujā, bet cilvēks jau dzīvo vienu reizi un vajag jau sev arī kaut ko atļauties...

Apsveicu!