Jūtu, ka aiztipināšu paskatīties. Pētīšu fonu - kā izskatījās ēkas, ielas un cilvēki, kādas ir pārmaiņas sejās un stājā. Gauži ceru, ka nenāksies atslēgt ausis, lai neielaistu apziņā muļķīgus komentārus par brīvības cīņām un dziesmotu atmodu, brēcienus uz Dievu, kura zeme deg, un retoriskos jautājumus, vai, zinot drausmīgi necilvēcīgos mūsdienu apstākļus mēs vēlreiz nostrādātu šitādu pašu cunduru?
Kas zina, varbūt pat sevi ieraugu, staltu un daiļu, ar RTU studenta cepurīti uz vēl matainās galvas?