December 13th, 2013

10:18 am

Rīgas dzelzceļa stacija kādreiz bija mīlīgāka vieta, imho. Studiju laikā es reizēm vizinājos uz turieni mācīties fiziku, jo tur, atšķirībā no kojām, bija silti un sēdekļi uzgaidāmajā zālē bija aplam ērti.

Tagad it kā dzīves līmenis uz augšu uzbraucis, bet bomži ir daudz smirdīgāki un vājprātīgo kundzi, kura vakar klīda pa Origo, ik pa brīdim drausmīgi iebrēkdamās, es tais dienās neatminu redzējis.

12:00 pm

Ir visādi sakāmvārdi un izteicieni dažādās valodās. Daži no tiem ir ar puslīdz vienādu nozīmi.

Pārdomājot Nīgro diskusiju par populāro tēmu "Es ciešu/tu ciet/viņš/viņa cieš/mēs ciešam/jūs ciešat/viņi/viņas cieš" ienāca prātā, vai latviski ir šim te analoga tautas gudrība: “It's not the load that breaks you down, it's the way you carry it.”

12:53 pm

OK, nopirku to Laudersa viskiju.

Varētu pie viena ieklupt brīvā nišā un pārkvalificēties par...nu...šmigas blogeri? Nē, tas nav smalki.

Kā korekti sauc tos, kuri dzer stipru alkoholu un pēc tam stāsta par vīstošu zirgskābeņu aromātu uz sastāvējušās kūdras?

08:41 pm

Zo, viskija Lauder's degustierēšana pēc plaši pieņemtas visziņu jeb viskija zinātāju metodes (http://klab.lv/users/sirdna/584563.html?replyto=3945843)

Lauder's - blendēts (sajaukuši kopā viskautko) skoč viskejs.

Glāze - ček.
Ar rokām neaiztikt - ček.
Ieliet, sagriezt uz riņķi - ček.
Izgāzt ārā - netrakosim, par mantu ir dzīva nauda maksāta.
Iespraust degunu - ček.

Viskija ostīšana šaurā glāzes telpā ir diezgan nepateicīga nodarbošanās, cērt nāsīs un ilgi tā nepaošņāsi. Secinājums...nu, ož pēc viskija. Droši vien pēc kaut kāda koka, tāds skābs kaļķainas zemes aromāts, bet ne pēc ozola, ne, es tādu viskiju esmu odis, šitais nav no tiem. Sen neesmu ostījis kūdru, varbūt pēc tās? Kaut kas karameļains pa vidu pavīd, jā. Vārdu sakot, ir.

Pielejam ūdeni. Ja krāna ūdens ir destilēts, tad destilētu, ja ne, tad lejam kādu Krišna devis. Pagaršojam.

Nu, ko, mutē nekož un smaržo pēc kaut kādām zālēm, ko man bērnībā reiz baroja. Vispār, tāds saūdeņots viskejs tiešām paliek izgaršojams un pētāms, jo necērt mēlē, bet ir kļuvis tāds gandrīz krēmīgs un apaļīgs un valstās pa muti, dvesdams smaržas, cik nu tam nabadziņam viņu ir.

OK, pietiek māžoties, ledus, kola un miers.

Kad iedegustēšu nākamo viskeju, varēšu salīdzināt, šis tāds pirmais kucēns.

Ar cieņu, jūsu viszinis.