Ha!
Apmēram stunda, pavadīta medmāsu sabiedrībā, kuras uz maiņām plēsa mani aiz auss un pumpēja man galvā ūdeni no zirgu šprices. Tad beidzot man no auss izlidoja pēdējās smadzeņu paliekas un es atsāku dzirdēt.
Apkārt ir tik daudz trokšņu, viss čīkst, šņāc, grab un purkšķina!
Izrādās, mans pakāpeniskais dzirdes zudums nenozīmē, ka es esmu Bēthovena inkarnācija un ja ne šodien, tad rīt, sākšu sacerēt kaut ko nemirstīgu ermoņikām bez orķestra. Vienkārši ausu sērs sakrājies.
Ar sēru ausī tomēr ir zināmas ērtības. Kaķītis ārdās pie durvīm? Ha, es pagriežos ar nefunkcionējošo ausi uz augšu un jamais var ārdīties, zils palikdams. Tagad nekā, katrs troksnītis cērtas ausīs.
August 7th, 2012
12:54 pm
02:59 pm
Pēdējos gandrīz 10 gados, kopš vizinos ar autiņu, man ne reizes nebija nācies pūst iekš alkometra. Vispār ceļu policisti man pāri nedara. Vienreiz pabrīdēja, ka numura lampiņa nedeg, citreiz pateica, ka bez reģistrācijas apliecības braukt nevajag, pie tam tas viss par baltu velti. Domāju, ka mans dzīves sabradāta kaķēna - alkoholiķa skatiens viņus iežēlina.
Sestdien gan noturēja un izveica diezgan savādu procedūru. Kamēr es grābstījos pēc dokumentiem, inspektors X man piedāvāja iepūst alkometrā pa gabalu. Tas ir, kaut kāds mobilais telefons ar caurumu tiek turēts centimetrus 20 no manis nost un mana funkcija ir pūst aparāta virzienā. Neskatoties uz uzdzīvē pavadīto vakaru, aparāts rāda pietiekami maz (a ko ta šis var rādīt, es pat nezinu, vai es vispār trāpīju tai caurumiņā?). Inspektors X, pat nepaskatījies uz maniem papīriem, novēl man laimīgu ceļu un aiztraucas dzīvē.
Es tagad nesapratu, ko tas nozīmē? Tas aparāts ir tik jūtīgs, ka nolasīs šņabi manā elpas fragmentā? Vai arī tas ir tāds preventīvs pūtiens, pēc kura varētu sekot saruna par to, ka ar velosipēdu dzērumā braukt nav smuki un jāmaksā strāpe, un jāpriecājas, ka es nebraucu ar autiņu, jo tad draud ojojoj?
Sestdien gan noturēja un izveica diezgan savādu procedūru. Kamēr es grābstījos pēc dokumentiem, inspektors X man piedāvāja iepūst alkometrā pa gabalu. Tas ir, kaut kāds mobilais telefons ar caurumu tiek turēts centimetrus 20 no manis nost un mana funkcija ir pūst aparāta virzienā. Neskatoties uz uzdzīvē pavadīto vakaru, aparāts rāda pietiekami maz (a ko ta šis var rādīt, es pat nezinu, vai es vispār trāpīju tai caurumiņā?). Inspektors X, pat nepaskatījies uz maniem papīriem, novēl man laimīgu ceļu un aiztraucas dzīvē.
Es tagad nesapratu, ko tas nozīmē? Tas aparāts ir tik jūtīgs, ka nolasīs šņabi manā elpas fragmentā? Vai arī tas ir tāds preventīvs pūtiens, pēc kura varētu sekot saruna par to, ka ar velosipēdu dzērumā braukt nav smuki un jāmaksā strāpe, un jāpriecājas, ka es nebraucu ar autiņu, jo tad draud ojojoj?