Ir dažas ļoti filozofiskas anekdotes, pilnas fābulu, metaforu un alegoriju.

Šitā te pati, par to vīriņu, kurš uztrenējās hipnotizēt cilvēkus pa gabalu un mēģināja piedabūt kaimiņu spēlēt ermoņikas. Kaimiņš beigās raudādams izskrēja no dzīvokļa, žņaudzīdams rokās radiatoru un kliegdams, ka viņam nav ermoņiku!

Reālās dzīves situācija - neatlaidīgs pļēgurs trolejbusā, kurš divarpus valodās (latviešu, krievu un kādā citā, kas viņam pašam likās angļu) gribēja zināt, kā pārsēsties uz otro tramvaju. Sajutos kā tas kaimiņš ar radiatoru. Es labprāt paskaidrotu, kaut vai tāpēc, lai tas lops aizvērtos, tikai moments tāds, ka trolejbuss otrā tramvaja maršrutam tuvāk par kilometru nepietuvojas un pārsēsties nav iespējams un arī nav jēgas. Bet tas mērkaķis bija tādā lopā, ka tik sarežģītas koncepcijas nespēja uztvert, un turpināja savu gvelšanu, loģiski pāriedams no otrā tramvaja uz mūsu valsts un tautas traģisko likteni.