Ak. Jauna diena un jaunas iespējas atklāt svaigus aspektus manam mūža opusam "Kā būt par lūzeri un idiotu".

Viss iet uz labu. Šodien, piemēram, esot atliecies pēdējais Pirmā pasaules kara veterāns, kauč kur Austrālijā.

Šķiet, pavisam nesen latvju strēlnieki spriņģoja ar pionieru kaklautiem un Krustiņsone klāstīja, kā redzējusi Ļeņinu.

Mani jau ilgus gadus plosa jautājums - kurš vīns ir labs?

Visādos veselības žurnālos ik pa brīdim starp melno pirti, brūkleņu klizmu un enerģētisko vingrošanu saullēkta brīdī pavīd frāze "...un reizēm iedzeriet glāzi laba vīna"

A kurš vīns ir tas labais? Tas, kurš garšo vīna ekspertiem, kuri to gurdzelē pa muti, blenž pret gaismu cauri un pēc tam izrunājas par citrusu mandelēm un maigo meloņu pēcgaršu ar sēņu piesitienu bietē, vai arī tas, kurš garšo man, bet vīna eksperts mani ar pliku roku nosistu, ja es ar to plātītos, mol, skat, ko es SuperNetto par latu piecdesmit dabūju!