Visu dienu tupu katlumājā pīpodams, uzdzerdams grokus, bakstīdams cibu un pāršķirstīdams mīļākās bildes no strauberga rīgas vēstures. Blakus (sprakšķ nevis murrā) bezzobainā grieta, kurai jau 14-tais gads rit un jau sen nav arī vienas auss. Izgāzusies mana emerging karjera. Šādos apstākļos atteicu ielūgumu uz pieņemšanu pie krievu redaktoriem, bet par iešanu uz drakulu vēl domāju.