Saņēma gūstā un atņēma tērpus. Vispār pabrīnījāmies, kā viņiem tas izdevās, jo intelektuāli esam daudz stiprāki un arī nekāds spēks netika pielietots. Droši vien tāpēc, ka viņi pie tā nogurdinoši smagā gaisa vairāk pieraduši. Viņiem bija vadonis, divarpus metru garš blonds ārietis, kam ļaunumā nav līdzīgu. Biju tik satriekts par draugu ciešanām, kurās pats esmu viņus ievilcis, ka sāku redzēt sevi no malas. Kādu rītu virtuvē, kad ārietis grozījās loga atspulgā, pielaikodams manu labās drānas uzvalku, apmetu viņam ap kaklu lentu un mēģināju žņaugt. Leļļi bez vadības apkārt lauzīja rokas, bet vedjmah un biedri bija nolemti visādiem katorgas darbiem turpat virtuvē. Vadonis nogāzās uz grīdas un es uzmeties viņam uz krūtīm dauzīju galvu pret grīdu, kamēr tā salūza.