Par "arhitektu melno" mugurā ir grāmatas sarakstītas, bet tas viss ir sūds; elementāra etiķete, kas savureiz ir mazliet pārspīlēta, savureiz - vienkāršota. Cita lieta ir par krāsām, par kurām mēs no teorijas zinām, ka vienas uzbudina, citas - nomierina. Un tā tās arī lietojam. Bet visās tajās Cēsu runās kāds, laikam tā joko, reabilitēja manu krāsu nevarību ar to, ka ietekme varot būt dziļāka par proletāriski uzbudinošo vai nomierinošo. Ietekme un bailes var būt dziļākas par teorētiski fizioloģisko, tāpēc neesot jākautrējas no tā, ka baidās vai neprot lietot krāsas, vai instinktīvi tās noliedz kā kiču - tā varot būt parastā medicīniskā krāsu nepanesība, kurā sekojoši pat pustoņi dara uzmanīgu. Kaut kur esot lasījusi.