Viss, ko viņi ēd, ir pašu. Piens ar to īpašo kūts smaku, ilgi jāskalina, lai to kārtīgas plaukstas platuma tauku kārtu nodabūtu, kas trīslitrenes virspusē sakrājusies. Krējums ar nazi griežams, biespiens ar marles musturu. Ņem tādu, ar nez ko uzjauc un smērē kārtainajai tortei iekšā, kārtas, protams, no pašu olām. Tās vispār ir visa pamatā, kā sāls, kā valūta. Savos taukos apcep visu - karbonādes, kaklus, vēderus. Citu gaļu savāra aukstajās gaļās, ēd ar mārrutkiem un etiķi. Pašu kāposti un pašu kartupeļi. Kaut kas marinēts pie tā visa klāt, lai gan pašu, ir jau tāda kā veceņu klīrība. Liekas rūpes, kā pasakas par laikiem, kad neesot bijis, ko ēst.
Ko tādiem var piedāvāt? Biļetes uz operu?
Ko tādiem var piedāvāt? Biļetes uz operu?