lūk, mazliet uzsverot simamuras konceptualizēto būtību, grasījos veikt brīvi plūstošu ierakstu par konkrētā mirkļa burvību, ko veidotu pilnīgs agrāku vilšanos un gaidāmo piepildījumu bezkonteksts. nu bet sūdu - nekas nesanāk. nekā nebūs. jau tik vien kā nosaucot burvības avotu par mirkli, tas vairs nav ieraugāms savādāk kā tikai kontekstā.
dārgā redakcija, ...
dārgā redakcija, ...