visu laiku gribu pastāstīt, cik lielisks atkal bija ikgadējais veločetrdiennieks, bet kaut kā nestrukturējas sakāmais. tas kā parasti nebija sports nedz arī ekotūrisms un pat ne saitsīings, bet tāds īpašs kopābūšanas akts, kurā katrs ir pats ar sevi (ja neskaita šīsreizes drāmu - manu, kā izrādās, neizturamo krākšanu).