Lūk, piemēram, kārtējais gadījuma sakars. Un stāv un nav nepatīkami, un visa tā vingrošana iet diezgan gludi. Bet emocijas - nulle. Pat vārdu negribas iegaumēt. Ja nu vienīgi priekš statistikas. Bet arī tai vārdu nevajag.
Bet tad ir tie citi gadījumi. Parunājas kaut ko, paskatās cits uz citu. Un reizēm pat neparunājas, tikai paskatās. Bez jebkādas vingrošanas, bieži pat ar tādu kā strauju atgrūšanos. Un viss. Smadzenes ir okupētas. Uz mēnešiem. Reizēm pat uz gadiem un visiem laikiem.
Kas tas ir? Rododendri? Pozitroni? Mauka lepnums?
Bet tad ir tie citi gadījumi. Parunājas kaut ko, paskatās cits uz citu. Un reizēm pat neparunājas, tikai paskatās. Bez jebkādas vingrošanas, bieži pat ar tādu kā strauju atgrūšanos. Un viss. Smadzenes ir okupētas. Uz mēnešiem. Reizēm pat uz gadiem un visiem laikiem.
Kas tas ir? Rododendri? Pozitroni? Mauka lepnums?