Ar arhitektūru ir tas pats, kas ar intimitāti. Ja tu piemēram esi palicis pie kāda pa nakti un pēctam esi bijis liecinieks viņa vai viņas rīta rituāliem, un ja tu turklāt esi jauks un zinātkārs cilvēks, tad tu tam namatēvam vai namamātei kļūsi pat tuvāks nekā kniebiena vai ātras pēckniebiena atvadīšanās, vai kādas savu biasu noteiktas deguna raukšanas gadījumā. Būšana kopā ar kādu viņa rīta kailuma un ievainojamības laikā pa īstam satuvina. Un ar arhitektūru tas pats. Kā ciemiņš tu ar to sastopies vienmēr tieši tās rīta rituāla laikā. Tad, kad tā vēl tikai pucējas, vēl tikai krāsojas, vēl ir īgna pirms pirmās rīta kafijas. Vēl nav bijusi par sevi gatavo priekšstatu rīta dušā. Labticīgs ciemiņš, to vērodams, nekad nerauks degunu. Tieši to pazīdams, viņš namamātei tuvāks kļūs. |