ja būtu kāds cits, kurš pietiekami dziļi un ieinteresēti katru no mums vērotu no malas (un nevis stalkotu, kā te bieži notiek, bet tiešām pētītu, kā pēta sava mīļākā autora daiļradi un biogrāfiju, piemēram), tad viņš (viņa) drīz vien zinātu par mums vairāk, nekā mēs paši par sevi zinām. Bet te jau visi gudri atgaiņājas no "mīļākā autora" idejas, sakot ka "mīļākais autors" ir tāda kā aprobežotība. Un tā arī ir, tā ir. Tāpēc mums praktiski nav iespējas par sevi uzzināt visu, jo introspekcija izolē, par citiem mēs tik cieši neinteresējamies, un tāpēc arī nevaram satikt to vienu, kam esam "mīļākais autors", bet ja viņu satiktu, tad nepazītu vai neatzītu visu augstākminēto barjeru dēļ.