Šitā man jau otro reizi ir: redzu stāv tante, bet tuvāk izrādās - klasesbiedrene. (Salīdzinājumam - manā cibā, man liekas, nevienas tantes nav. Tāpēc nevar teikt, ka tantes - tas ir dabiski, un jo vecāks kļūšu, jo dabiskāk.) Toties man patīk, ja ir noskaņojums, un kāda tāda pretim nāk, skatīties uz pavisam vecām sievietēm. Apglabājušas visus savus mīļākos, savus dēmonus pārdzīvojušas un abus karus, manas draudzenes ir nomierinājušās un tagad iet uz veikalu. Vīrieši nē.