Līdzīgi kā ar tiem Piedzīvojumu meklētājiem ilgu laiku sev atgādināju, ka noteikti jāatrod kaut kur un jāizlasa Notes on Camp, kas laika gaitā prātā bija pārvērtušās no viena Zontāgas raksta par veselu Hannas Ārendes grāmatu, bet tāda, saprotams, nebija atrodama.
Nu, un šorīt, pa ceļam uz darbu - vienā bundžā ar visu to ārprātīgo pelēcību pat ne garšvielu sālījumā, bet kaut kādā saskābušā savā sulā - gribējās uzsprāgt kā tādam salūtam no karalienes priscillas, un lai plīst tā bundža, tāpat sen ārā metama, un lai iet ar infarktu, kam jāiet.
Bet neuzsprāgu, izkāpu pusceļā. Labi, ka baigo laika rezervi sev biju iedevis, tāpēc pretī dabūju kolosālu tonusu no stundu garas pastaigas vienatnē.
Nu, un šorīt, pa ceļam uz darbu - vienā bundžā ar visu to ārprātīgo pelēcību pat ne garšvielu sālījumā, bet kaut kādā saskābušā savā sulā - gribējās uzsprāgt kā tādam salūtam no karalienes priscillas, un lai plīst tā bundža, tāpat sen ārā metama, un lai iet ar infarktu, kam jāiet.
Bet neuzsprāgu, izkāpu pusceļā. Labi, ka baigo laika rezervi sev biju iedevis, tāpēc pretī dabūju kolosālu tonusu no stundu garas pastaigas vienatnē.
Atnācu, svaigs un nomierinājies, un atradu ar pirmo piegājienu atkal.
Te pieglabāju rakstu vakaram: http://dnwilliams.com/cp349/readings/so