Pie Benjamina pavisam nejauši izlasīju, ka viņš domā, ka Prusts visas pirmās lappuses veltot tam, ka cilvēks par sevi varot uzzināt tikai nejauši. Par sevi uzzināt gan esot visdziļākās rūpes (te es neatšķiru - Prustam vai Benjaminam), bet pie tādas nepieciešamās nejaušības nevarot nonākt ar pieredzes palīdzību. Es atceros tās Prusta pirmās lapaspuses - naktslampiņa, cepums, Kombrē, rūpes varbūt, bet ne jau tiešā tekstā. Un Benjamins jau arī ne tādiem vārdiem par to runā, man vienkārši nejauši tā šķita. |