Mani kā tēls ir apsēduši Viltoti Barselonas krēsli. Es sev tādus gribētu, tieši viltotus, un tad visiem teiktu, ka tie tiešām ir viltoti. Bet tādas lietas laikam nevilto, jo tie, kas tos patiešām grib, var atļauties īstus, bet tie, kas nevar, nemaz negrib. Pārsteidzošs līdzsvars, jo uz kaut kādām dizaineru somiņām un šaneles saulenēm tas nezkāpēc neattiecas. Vispār varētu visu Fārnvērtu māju noviltot. Ir mīts, ka tajā nav iespējams dzīvot, bet es varētu. Viltotā. Visa pasaule uzreiz runātu par Latviju kā vietu, kur atrodas Viltota Fārnvērtu māja. Tas celtu gan oriģināla vērtību, gan Latvijas. Ie gan viens noteikums: nedrīkstēs noliegt, ka tas ir viltojums, un teikt, ka tas ir kaut kas mūsu pašu, kā skābi kāposti un šlāgeraptauja. Būs lepni jāsaka: jā tas ir viltojums, bet mēs to izdarījām.