Pegijas · Lī · interjers


22. Jūlijs 2012

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Uliss ir pilns asprātību, daudzas no tām ir tiešām labas nevis kautkādas specifiski īriskas vai pat sodumiskas vai kā citādi novecojošas. (Trīs vīri laivā, piemēram, ir šausmīgi vecišķs humors. Jau sen jūtos neērti, kad kāds par to vēl turpina jūsmot. Bet šveiks vienkārši ir novecojis un kļuvis bērnišķīgs vai arī palicis pazudis vecā tulkojumā. Bet tas viss sūds, kā tēvs saka.)
Sūds nav tas, ka kopā ar visu labumu, kāds piemīt šī teksta trāpīgumam, līdzi nāk sajūta, ka tas ir nokavēts. Nokavēts tajā veidā, ko visi mēs murmuļi, kas nav dzimuši stand-up komiķi, pazīstam kā nelaimīgo par vēlu atrasto atcirtienu, kad tas vairs nevienam nav vajadzīgs.
* * *
Vienmēr ir tāds bardaks, jo aktuālās lietas es turu pa rokai nevis plauktu un atvilkņu kārtībā. Kārtība tās saarhivē un padara neaktuālas. Tikko iegūtas grāmatas, izdrukas, drēbes un piederumi kādu laiku rotē savādā murskulī pa telpu, somā iekšā no somas ārā, bet kas sakārtots pa plauktiem, tas no aktīvās aprites ir ārā.
Nē, man patīk kārtība. Ber to lietu nav tik daudz, lai tās visas nebūtu aktuālas un tāpēc paturamas pa rokai.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena