Tā ir, ka drēbi jūt no pirmajiem teikumiem. Pat no pirmajiem vārdiem. Pat no it kā tik liekvārdīgiem kā "tad nu tā" (es nesaku, ka no katra "tad nu tā" jūt drēbi. Tas ir tāds neveikls piemērs.) Šajā pirmo jaudīgo teikumu ziņā, kas liek iespringt, un noturēt uzmanību līdz galam, ja tagad uz sitienu jāsaka, joprojām nepārspēti ir 19. gadsimta krievi. Ir jau arī citi, bet ja uz sitienu jāsaka, tad nevienu konkrēti vai kādā grupā nosaukt nevar, bet tos krievus uzreiz var. Tāpēc es neko nevaru uzrakstīt, jo talants tieši tajos pirmajos arī parādās. Un tālāk par tiem netalants vienkārši netiek.
Tas tā, sveiciens labas literatūras pazinējiem cibā, kur tāpat kā visur vispopulārākie ir vāji, bet šovinistiski viedokļi, krietnie dūdieviņi jūs, mani.
Tas tā, sveiciens labas literatūras pazinējiem cibā, kur tāpat kā visur vispopulārākie ir vāji, bet šovinistiski viedokļi, krietnie dūdieviņi jūs, mani.