Petam Metenijam ir gabals Last Train Home. Un kad jāatceras filma Il divo, tad pirmā prātā nāk vēlu tukšā autobusā mājās braucošā Andreoti sekretāre. Šņukstoša tāda un veca. Visu mūžu uz kaut ko cerējusi, tā katru vakaru ar pēdējo autobusu mājās braukdama. Un ar pirmo pēc dažām stundām atpakaļ, bet tas vairs nav tas. Pirmo transportu problemātiku, ja tagad uz sitiena jāatsaucas, labi parāda epizode filmā Paris, je t'aime ar to latino aukli ar vairākkārtēju pārsēšanos no piepilsētām.
Ir pilsētnieki, ir pāķi, un ir tādi kā mēs - pēdējo un pirmo trasportu braucēji uz priekšpilsētām. Taksis pēc uzdzīves nav tas. Ja tā padomā, tad maz kas par mieru un kārtību pasaulē liecina vairāk kā pēdējā un pirmā transporta rutīna.
Ir pilsētnieki, ir pāķi, un ir tādi kā mēs - pēdējo un pirmo trasportu braucēji uz priekšpilsētām. Taksis pēc uzdzīves nav tas. Ja tā padomā, tad maz kas par mieru un kārtību pasaulē liecina vairāk kā pēdējā un pirmā transporta rutīna.