Ha! Indrai Rogai jaunajā šerlokā holmsā iedota astoņreiz lielāka loma nekā krievu megastāram Habenskim, kurš Krievijā drošivien pelna vairāk par dažu labu angļu zvaigzni, Tinkerā Teilorā. Seansā kā vecos labos nabagu laikos bijām tieši seši skatītāji. Man gan ne visai patīk, ka tāpēc kādam uzreiz gribas piesmiet publisko telpu, tāpat kā to gribas līdzīgos gadījumos citās tukšās publiskās telpās - piesmiet kādu pieminekli naktī, apgulties uz šosejas vai pie san marko katedrāles, kad tur neviena nav, bļaut mežā un tamlīdzīgi. Un mums to gribējās, proletāriešiem. (Kā madām pēctam atmaskojoši pamanīja, es faktiski neko nezinu par platonu.) Par platonu nezinu, bet pēc visām neiecietīgajām vēstulēm, kuru autors šodien pārmaiņas pēc biju es pats, indīgā prātā radās ideja par mēdiju platformu (žurnālu, blogu, vietni, vienalga) drag queen kultūras veicināšanai tēvzemē. Tas ir kauns, cik nekāda tā pie mums ir. Par kādu radošumu un starpdiscipliniraritāti mēs vispār varam runāt, kamēr visi tie kas vēlas, nevar zeķubikses valkāt. Nekādu. Tas, kas varbūt darās apspiestajā plāksnē, neskaitās. Nu, labi, tie divi čabiji, kas no mājām iet ārā, tikai pārģērbušies par elitu patmalnieci (jo kā gan elita patmalniece viena visur varētu būt klāt, ja ne vēl divi viņas līdzinieki). Bet ar to ir par maz, tas ir nožēlojami tik lielai uz sublimāciju trenētai nācijai. Šo ideju var zagt, es tāpat esmu pārāk slinks, lai to realizētu, bet priecāšos, ja tāda būs. Un kritizēšu, ja nebūs gana glauna. Nekādas pārģērbšanās par krievu babkām ar tizleņu horeogrāfiju cauri neies. Man ir dažas idejas žoržam siksnam no šērlijas beisijas garderobes iesākumam. |