Garīgumu saistu ar atsvešinātību abos vienīgajos veidos, kādos to spēju iztēloties - kā kaut ko ārpus miesas un baudkāres, objektīvu un tāpēc ārkārtīgi vientuļu savā novērotāja pozīcijā, vai kā speciālu miesas un baudkāres situāciju, subjektīvu, pašpietiekamu, necaursitamu situāciju. Abos gadījumos tas nav nekas tāds, ko varētu vēlēties. Gudrība toties ir kas cits, jo nespēju iztēloties nevienu veidu, kurā tā nebūtu atvērta.