Latvija ziemā. dabas tēlojums.
Ielas galā ir divas sagrūstas kupenas, pāri galvai, pretējā pusē pie bijušajām kolhoza garažām tas pats, un pie galapunkta arī, un mūsu galā pat vēl augstākas. Visi skati nogriezti, pa vidu aritmiski mirgo kafejnīca Laura, atgādinot anonīmos Polijas nakts benzīntankus jeb pačurāšanas vērtu nekurieni bez vietas vēsturē (dažreiz gan esmu domājis par to benzīntanku personālu, īpaši tad, kad nākas tur uzkavēties ilgāk par pačurāšanas tiesu, piemēram, gaidot savu ilgo kārtu uz pačurāšanu. Tad gan, ja pavēro, izrādās, ka arī tur notiek dzīve, tikai tāda it kā nevajadzīga, kā pēc atgriešanās pāri palikusi sveša sīknauda). Tāpat tagad te. Ja jums gadītos šonakt skriet garām, nekad neatcerētos, ka esat te bijuši. Kupenas un anonīma kafejnīca, un dažas izkaisītas gaismas - laternas vai varbūt logi. Jebkurā gadījumā pārāk sīki nomināli, lai pieliektos un paceltu.