Tīrai baudai garšas nemaz nav, garša ir nedrošībai, uzdrīkstēšanās ir garšīga, pārkāpums ir salds, kauns - sāļš, garām palaista iespēja - tāda kā piektā garša, kurā reizē ar vilšanos sagaršojams arī nākamo iespēju apsolījums (jo mēs ceram, mēs ceram).
Tīra bauda toties lēkšo visām niansēm pāri, pa diagonāli, izlaisdama būtiskas nodaļas (jo īpaši pēdējās), jau nojausdama atrisinājumu, kampdama pilnu muti, mulsinādama praktiķi mēli, kura kā bezkaislīga robežsardze tik racionāli iekārtota šķirot mūsu vietā, kas salds, kas rūgts, ko drīkst, ko nedrīkst. Baudai pasi neprasiet, viņai tādas nav.
Tīra bauda toties lēkšo visām niansēm pāri, pa diagonāli, izlaisdama būtiskas nodaļas (jo īpaši pēdējās), jau nojausdama atrisinājumu, kampdama pilnu muti, mulsinādama praktiķi mēli, kura kā bezkaislīga robežsardze tik racionāli iekārtota šķirot mūsu vietā, kas salds, kas rūgts, ko drīkst, ko nedrīkst. Baudai pasi neprasiet, viņai tādas nav.