katru vakaru nolemju vairs nerakstīt cibā, bet esmu pārāk gļēvs (kā jūs to darāt?) vai pārāk jauks, jo kaut gan zinot, ka katrs ieraksts ir maza vardarbība (pret lasītāju, protams), katra nerakstīšana tāda ir vēl vairāk. talants tas ir vai lišķība, bet ar ciema alkoholiķiem autobusā runāju saprotami kā vienāds ar vienādu, un mana ironija, to apzinoties (piemēram, ziņojot par to kaut kādā te viņiem nepieejamā cibā), ir smieklīga un nevietā, jo tad, kad es to daru, es to daru vienīgajā iespējamajā veidā. |