man nekad nav īsti paticis iet uz bibliotēkām pie mums ierastās bibliotēku atmosfēras dēļ. es cienu iespieddarbu fizisko trauslumu, mazbudžeta ērtības, birokrātisko anonimitāti, citu lasītāju vajadzības un tamlīdzīgi, bet tā pazemība, ko mēģina iedvest bibliotēku sargsuņu aprobežotā ierēdniecība, ir nepanesama. paldies internetam. |
"es nevarētu būt talantīga puiša draudzene, jo viņi ir neciešami". brālim laikam sakrājies niknuma darba ikdienā ceļubūves dienestā, jo viņš šovakar atkal glezno (un es viņu par to apskaužu). visi zina, ka tagad gar viņa durvīm jāstaigā klusu, un neko nevajag jautāt, kad viņš iznāk uzpīpēt. es toties visu laiku sev neatsaku baudu tapt iedvesmotam, lai pēc tam iztvīktu un novīstu, tā arī nekur neizlicies. |