pamodos no šādās reizēs ierastā zvana ar jautājumu "kur tu esi?!" un tikai vēlāk kā sapni atcerējos, ka vēl stundu agrāk biju "mašinaļno" jau cēlies un gājis mazgāt zobus. aizvecajam siemens telefonam bija jāievada divi kodi, lai atslēgtu modinātāju, un arī to es varēju izdarīt mēnessērdzīgi. valdemārielā mēdzu likt vibromodinātāju blakusistabas klavierēs, virtuves katliņos un bleķa krūzītēs tālās un grūti aizsniedzamās vietās, kas liktu pa ceļam pamosties, bet bez rezultātiem. no otras puses paldies ķermenim, ka tas prot sevi no jebkurienes nogādāt gultā netraumētu tāpat kā neitralizēt modinātājus, nepieskaroties apziņai. |
es zinu, tas viss izklausās skumji, ko es te stāstu, bet no iekšpuses tā nav. ir partizāniski aizraujoši (kaut dāmas var nesaprast) |