Pegijas · Lī · interjers

No 80-tā līdz 89-tajam mēs dzīvojām Pionieru alejā, Pavasaros (kolhoza jaunajā ciematā, kas tikko sākts būvēt pēc 60-sākuma arh.Zentas Ērgles izstrādātā lauku ciematu tipveida plāna). Tēvs vēl studijas nebeidzis, dabūja brigadiera vietu 4.celtniecības iecirknī, māti jūs manās bērnudārza Lienīte sarīkojumu bildēs uzreiz pazītu starp visām kombināta (mārupes siltumnīcu) strādniecēm - Mireille Mathieu tipa sasuka, tumšas brilles, pelēks kostīms un balta bītlene. Ātrās palīdzības daktere, īsi sakot. Līdz ar dzīvokli atbilstoši statusam tēvam pienācās arī garāža (līdz 80-to beigām mums gan sava personīgā auto nebija, vienīgi dienesta bobiks), kūtiņa (patālu, bet ar divām cūkām) un mazdārziņš.
Dzīvojām labi.
82-ajā, 86-tajā un 89-tajā mums pievienojās mans brālis un māsas. Kļuva par šauru un arī laiki vairs nebija tie.

Es neatceros olimpiskā miškas aizlidošanu "ar asarām acīs onlainā", man taču bija tikai nepilns gads. Tāpat neatceros brežņeva un citas bēres televīzijā. Nekāda modīgā importa popa manos 80tajos nebija (kaut gan uz kartonāžas fabrikas sienas pie skolas rotājās sarkans "depeche mode"). Toties man patika raimonda paula Anno Domini un "domā, domā, domā.." (bez koķetēšanas ar kaut kādu "iedomājieties, jau tad!").
Man patika atvērt acis brīvdienu rītos (līdz kādam laikam uz skolu bija jāiet arī sestdienās) un no gultas pētīt grāmatu muguriņas plauktos (kad brālis paaugās, mūs abus pārcēla uz lielo istabu). Bija mode smukākos vākus likt sekcijā priekšpusē kā dekoru. Mūsmājās tie bija Tabakas reprodukciju albums ar raganisko pašportretu uz vāka un Vējiem līdzi ar Regīnu Razumu (arī Tabakas darbs).