Mani, piemēram, nebeidz pārsteigt nakts (nevis abstraktas tumsas) īpašais telpiskums. Telpiskumu nosaka tā robežas un naktī tās ir nepārprotamas, turklāt to neveido ierobežotā redzamība (zvaigznes vienmēr ir tālāk par apmākušos pēcpusdienu). Arī akustika ir cita, un atkal noteikti nevis tāpēc, ka dienā ir lielāks fons. Tam ir kaut kāds sakars ar privātajām maņu robežām, turklāt lai par to pārliecinātos, nav obligāti būt vienam.
