negaidīti sāp galva. usnes dzīvoklis bēdīgi tukšs un bailīgi liels, taču ārā iziet tikuntā vajadzēja ilgi saņemties. Un jau krietnā pēcpusdienā vēl 3 minūtes stāvēju pasāžas arkā, nevarot izlemt uz kuru pusi. Pa daļai dēļ sarunas ar Zani, ar kuru varu būt pavisam kails, un katreiz ar prieku to arī daru, bet pēc tam vienmēr kāds apģērba gabals ir pazudis. Itkā vajadzēja braukt mājās uzreiz un ātri, bet visi tie foršie cilvēki - bija jāredz, ko viņi teiks. Puse kolēģu prom uz alpiem, otra puse tagad klausās vvf ierunātu audiopasaku, viena ceturtdaļa zobus sakodusi strādā, otra - cīnoties ar sliktu dūšu knibina siļķi un biezpienu. |