nekur VVO piezīmēs neparādās, ka tās nedēļas laikā vilcienā mēs kopā izlasījām Faulza Burvi, Murakami (precīzi neatceros, kuru), vecas Rortija nodaļas, kaut ko no Fuko svārsta, ko vedām kā dāvanu Morram, Tīsenkopfa esejas, kaut gan Burvi tiešām lasu tikai tagad un vedjamh, to pārlasīja jau kuro reizi, Rortiju nelasīja neviens cits, bet Eko tieši tur tikai barbala (skat. vedjmah parīzes piezīmes un manas nekur nepublicētās atbildes uz barbalas sejas izteiksmēm, skaļi gaisā izteikti bija vienīgi komentāri par Lorences Pelegrinī gurnu kustībām). Un ka murakami nevienam no mums nepatika jeb drīzāk nevis nepatika,bet.. Interesanti, ka šorīt mājas pīpētavā sapratu, cik ļoti tas tomēr ietekmēja kopējo noskaņojumu. Par izstādi pēcāk. vēl neesmu gatavs. On the edge ir diezgan precīzs situācijas raksturojums. |