tāds lūk situacionisms
vakar sanāca baigā kultūras dzīve - candybombers (meloju un ietiku iekšā par pusvelti: "krāpties - vai tas ir Jūsu dzīves moto?" (c) prof.Trušiņš), sekojoši pēcpusdienas krušovice TB, kuru tāpēc varēju atļauties. Elizabete, zelta laikmets (jo gribējās vēl kaut ko iedzert, bet tā lai būtu saturīgi - uz otras kartes atradās vēl Ls5,12 un štokmanī jēgermeisteram ir akcija - 05 pa 4,99). Pēdējā brīvā biļete (4,65) bija balkonā tā, ka kinogājiens sanāca pa šiko. Elizabete nesniedza apmierinājumu pilnībā, tāpēc atcerējos, ka vēl var paspēt uz amatierteātra viesizrādēm nac.teātrī - pirmajā iesnaudos, jo diena tomēr tik piepildīta bijusi, antraktā paņēmu kafijiņu un teātra kafejnīcā ir tāds pa īstam privāts kakts, kur neviens šķībi neredz, kā es savu jēgerīti turpinu (tas starp citu nav nekāds mans iemīļotais dzēriens, bet nu akcija, turklāt pudele izskatās ar kārtu pieklājīgāk nekā 05 kedrovajas (nopērkama turpat pa 4,09)). Otro izrādi nostāvēju kājās, jo gribēju redzēt visas trīs pazīstamās dāmas, kuras pēc tam vēl arī pacienāju aizkulisēs ar pēdējām pilēm. Beigās kādā virtuvē līdz diviem pie mājas vīna pa taisno no toskānas.
