Pegijas · Lī · interjers


1. Novembris 2007

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Visu attīrošās liesmas
Es nenodzeršos, nē. Nesabrukšu no slimībām un pārsmēķēšanās. Nepakāršos aizkaros kādā grūtsirdīgā rītā. Mani izraus pagalmā un nositīs paša tautieši, kā vēstures grāmatās raksta.
* * *
vēlēšanas ir demokrātiskas. revolūcija ir nedemokrātiska (un ir jāpiesargās no tādiem, kas saka, ka tā sakūdīta tauta demokrātiski pauž savu gribu). Un parlamanta atlaišana ir revolūcija. Protestēt var un vajag un valdībai ir jāatkāpjas, bet dot tautai iespēju "atlaist" saeimu nedrīkst.
(situācija ir trula, jo par šiem vārdiem man aizvakar viens cienījams ārsts piesolīja pa zobiem).
* * *
Vakarnakt atgriežoties savos mūža pavasaros pēc omulīgās pasēdēšanas prtg virtuvē, sajutu smeldzi un steidzīgu vajadzību pavemt. Tas nomaļais galapunkts man tāpat jau ir skumjākā vieta uz pasaules. Viena lieta tur simbols, ceļa beigas utml, bet pat telpiski tā pietura sanākusi kaut kāda sevišķi nepatīkama. Un vēl nepatīkamāk ir tur satikt vēl kādu. Pie tā nevar pierast.
Pagāju nostāk mežmalā, kur vairs neķer laternas gaisma, noliku somu uz celma, akurāti atpogāju, novilku un pakāru priedītē mēteli, nosēju šalli un vēmu. Nebiju vēl paspējis atliekties, kad blakus nobremzēja bembis, ar kādiem te un citur džeki vizinās, bumsi bumsi. "Labvakar, Atvainojiet, lūdzu", džeki man saka. ATVAINOJIET, LŪDZU! Iedomājieties! "Kā var aizbraukt uz tādu-un-tādu pirti?"
Neko citu jau parasti te neprasa un tādi vien braukā, tomēr.. Tomēr.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena