I W arch. teorija
Nakts tveicē, meditējot uz ielu laistāmo mašīnu, atskārtu I VV Arhitektūras Teoriju. Tā, kā manas arch. studijas so far aprobežojušās ar dažu nosacīti praktisku jautājumu apgrābstīšanu, tad ar visām tiesībām šo teoriju uzskatu par savu.
Un proti,
mēdz uzskatīt, ka arhitektiem, vismaz populārākajiem, piemītot katram savs rokraksts.
Tā ir!
Taču tas, ko ar arhitekta rokrakstu saprot šī jēdziena triviāli uzkatāmajā nozīmē (resp.formāla kādu konkrētu formveides elementu vai, piemēram, metaforiska koncepta, utml. atkārtota pielietošana no projekta projektā [skat. Meijera baltos karkasus, Kalatravas ribas vai Gerija uzspridzinātās konservbundžas]) faktiski arhitektam nav nekas glaimojošs.
Ja pieņem, ka jebkura projekta primārais kvalitātes kritērijs ir atbilstība Genius Loci (jo bezkonteksta jeb tukšuma nav. Nu nav! Ticiet man!), tad šitādi klaji pašmērķīgi "rokraksta" demonstrējumi ir truli!
Bet ir labi arhitekti un ir labas mājas.
Un, kaut gan laba arhitekta delikāta rēķināšanās, pirmkārt, ar "vietas garu" un tad ar milzīgu citu priekšnoteikumu kompleksu rezultējas projektā, kura unikalitāti a priori nosaka iepriekšminēto konkrētā gadījuma priekšnoteikumu kombinācijas neatkārtojamība, tomēr ir pazīmes, kas norāda uz rokraksta klātesamību.
***
pīppauze
***
Varētu teikt, ka projekts (atmetot līgumslēgšanas, tenderēšanas, autoruzraudzības kara utml. projektēšanas etapu nozīmi, bet atstājot tikai to, kas notiek ar projektu arhitekta galvā) tiek kombinēts no sekojošiem elementiem: koncepta (piem. māja kāpās, bibliotēka kā stiklakalns, villa angļu stilā ar tornīti, eko māja), funkcionālās shēmas (parasti atbilstoši tipoloģijai), konstruktīvās shēmas (saistot to ar funkciju, bet ne tikai), kompozicionāliem paņēmieniem (proporcijas, ritmi, formu hierarhijas, resp. viss, kas attiecas uz estētiku) un materiāla (kas faktiski attiecas uz visu iepriekšminēto, jo ir materiāls).
Tad lūk, katra arhitekta galvā, šo elementu hierarhija IR atšķirīga un proporcijas dažādas! Jeb citiem vārdiem, vieni projektējot par primāro uzskata funkciju, pakārtojot tai pārējos elementus, otri- konstrukciju, trešie - konceptu, ceturtie - kompozīciju utt utjp.
Turklāt, laika gaitā uzkrājot zināmu pieredzi, šo elementu proporcijas un savstarpējā hierarhija katra arhitekta galvā mainās.
Šis apstāklis ir tas, kas ļauj pazīt laba arhitekta rokrakstu, un rūpīgi sekojot līdzi rokraksta īpatnībām un arī tā izmaiņām laika gaitā, dod iespēju ieskatīties arī arhitekta personības kustībā.
***
Elemntāri.
Un proti,
mēdz uzskatīt, ka arhitektiem, vismaz populārākajiem, piemītot katram savs rokraksts.
Tā ir!
Taču tas, ko ar arhitekta rokrakstu saprot šī jēdziena triviāli uzkatāmajā nozīmē (resp.formāla kādu konkrētu formveides elementu vai, piemēram, metaforiska koncepta, utml. atkārtota pielietošana no projekta projektā [skat. Meijera baltos karkasus, Kalatravas ribas vai Gerija uzspridzinātās konservbundžas]) faktiski arhitektam nav nekas glaimojošs.
Ja pieņem, ka jebkura projekta primārais kvalitātes kritērijs ir atbilstība Genius Loci (jo bezkonteksta jeb tukšuma nav. Nu nav! Ticiet man!), tad šitādi klaji pašmērķīgi "rokraksta" demonstrējumi ir truli!
Bet ir labi arhitekti un ir labas mājas.
Un, kaut gan laba arhitekta delikāta rēķināšanās, pirmkārt, ar "vietas garu" un tad ar milzīgu citu priekšnoteikumu kompleksu rezultējas projektā, kura unikalitāti a priori nosaka iepriekšminēto konkrētā gadījuma priekšnoteikumu kombinācijas neatkārtojamība, tomēr ir pazīmes, kas norāda uz rokraksta klātesamību.
***
pīppauze
***
Varētu teikt, ka projekts (atmetot līgumslēgšanas, tenderēšanas, autoruzraudzības kara utml. projektēšanas etapu nozīmi, bet atstājot tikai to, kas notiek ar projektu arhitekta galvā) tiek kombinēts no sekojošiem elementiem: koncepta (piem. māja kāpās, bibliotēka kā stiklakalns, villa angļu stilā ar tornīti, eko māja), funkcionālās shēmas (parasti atbilstoši tipoloģijai), konstruktīvās shēmas (saistot to ar funkciju, bet ne tikai), kompozicionāliem paņēmieniem (proporcijas, ritmi, formu hierarhijas, resp. viss, kas attiecas uz estētiku) un materiāla (kas faktiski attiecas uz visu iepriekšminēto, jo ir materiāls).
Tad lūk, katra arhitekta galvā, šo elementu hierarhija IR atšķirīga un proporcijas dažādas! Jeb citiem vārdiem, vieni projektējot par primāro uzskata funkciju, pakārtojot tai pārējos elementus, otri- konstrukciju, trešie - konceptu, ceturtie - kompozīciju utt utjp.
Turklāt, laika gaitā uzkrājot zināmu pieredzi, šo elementu proporcijas un savstarpējā hierarhija katra arhitekta galvā mainās.
Šis apstāklis ir tas, kas ļauj pazīt laba arhitekta rokrakstu, un rūpīgi sekojot līdzi rokraksta īpatnībām un arī tā izmaiņām laika gaitā, dod iespēju ieskatīties arī arhitekta personības kustībā.
***
Elemntāri.